Kas ir skijorings?

ziema

Visi zina tādus ziemas sporta veidus kā slēpošana, snovbords, bobslejs, skeletons un citus, kuros regulāri notiek pasaules līmeņa sacensības, kas tiek pārraidītas televīzijā, bet ziemas sporta veidu ir daudz vairāk. Viens no interesantākajiem un atšķirīgākajiem ir skijorings, kas var būt arī ļoti labs brīvā laika pavadīšanas veids ziemā.

Skijorings tiek uzskatīts par vienu no slēpošanas veidiem, bet patiesībā tas ir ziemas sporta veids, kurā ir apvienota distanču slēpošana ar suņu pajūgu sacensības. Nav īsti zināms, cik šis sporta veids ir sens, jo šāda tehnika (dzīvnieki, kas aiz sevis velk slēpotāju) tika izmantota jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu, bet, tieši kā sporta veids, tas ir parādījies samērā nesen. Par šī ziemas sporta veida dzimteni tiek uzskatīta Norvēģija un arī pats nosaukums ir cēlies no norvēģu valodas ar nozīmi „slēpju braukšana”.

Šādas aktivitātes ātri vien izplatījās arī citviet pasaulē un tam sāka izmantot arī citus dzīvniekus, piemēram, zirgus, ponijus, ziemeļbriežus utt. Mūsdienās slēpotāja vilkšanai tiek izmantoti ne tikai dzīvnieki, bet arī motorizēti transporta līdzekļi, piemēram, automašīnas, sniega motocikli, un pat lidmašīnas.

Gan zirgu skijorings, gan suņu skijorings mūsdienās ir profesionāli sporta veidi, kuros notiek sacensības, gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, bet tas var būt arī labs brīvā laika pavadīšanas veids ziemā. Suņu skijorings ir diezgan populāra ziemas aktivitāte Skandināvijā. Lai ar to nodarbotos , jums pat nav jābūt ļoti labam slēpotājam un jūsu vilcējam obligāti nav jābūt trenētam sacīkšu šķirnes sunim. Ja tas nav profesionāls sports, pietiek ar to, ka jūsu suns ir vesels un aktīvs, jo viņam netiks uzlikta pārāk liela fiziska slodze. Arī slēpotājs pats pieliek spēkus, lai notiktu kustība uz priekšu, suns nav vienīgais darba darītājs. Ja vēlaties ar savu suni izmēģināt skijoringu, vispirms gan vajadzētu konsultēties ar veterinārārstu, lai noskaidrotu vai jūsu suņa veselības stāvoklis ir pietiekoši labs, šādām aktivitātēm.

Ja jūs esat gatavas sākt nodarboties ar skijoringu, tas gan vēl nenozīmē, ka arī jūsu suns tam ir pilnībā gatavs. Var gadīties, ka suns negrib visu laiku ievērot vienmērīgu, taisnu distanci. Ja tā, tad jums savam sunim ir jāiemāca, bet tikai izmantojot saudzīgas metodes. Piemēram, pirms skijoringa dodaties kopīgā skrējienā.

Ja ar skijoringu nenodarbojaties profesionāli, nav nepieciešams arī speciāls, dārgs aprīkojums. Vienīgais, kas jāiegādājas ir jostas un stiprinājumi. Protams, profesionāli sportisti izmanto arī īpašas slēpes, bet vienkārši atpūtai tas nav nepieciešams. Var izmantot arī parastas distanču slēpes. Ja jūsu suns ir ar īsu spalvu, kā, piemēram, dalmācietis, viņam būs nepieciešams arī speciāls apģērbs, lai aukstajā ziemas laikā viņam nesaltu.

Ar skijoringu, tāpat kā ar jebkuru citu sporta veidu, ir jāsāk nodarboties palēmām. Gan pašam slēpotājam, gan sunim ir jāpierod pie slodzes un ātruma. Sākumā jābrauc lēnām un īsas distances. Jāuzmanās arī no citiem slēpotājiem un skijoringa braucējiem, jo šādā veidā jūsu ātrums būs daudz lielāks nekā vienkārši slēpojot un pastāv lielāka sadursmes iespēja. Jāatceras, arī, ka ar skijoringu nevajadzētu nodarboties labiekārtotās distanču slēpošanas trasēs, jo tas var sabojāt sniga segumu un traucēt distanču slēpotājiem.

Ja vienkārša slēpošana jums ir apnikusi, varbūt ir vērts izmēģināt skijoringu. Tas būs jauns, interesants piedzīvojums, kas ar laiku var kļūt par jūsu iecienītāko ziemas sporta veidu.

Kā iemācīties slēpot ar distanču slēpēm?

sleposana

Pirms mācīties slēpot ar kalnu slēpēm, vispirms vajadzētu apgūt distanču slēpošanu. Tā ir vienkāršāka, jo slīdot, nav tik liels ātrums un ir daudz vieglāk noturēt līdzsvaru un veikt pagriezienus. Distanču slēpošana ir arī mazāk traumatiska un ļauj izbaudīt skaistu, sniegotu ziemas ainavu.

Distanču slēpošanai ir divas pamata tehnikas – klasiskā un slidsolis. Mācoties slēpot vajadzētu izmantot klasisko stilu, bet tiem, kas iepriekš ir mācījušies slidot vai braukt ar skrituļslidām, bieži vien vieglāk ir slēpot slidsolī. Pēc tam, kad abas slēpošanas tehnikas apgūtas, tās var arī kombinēt, atkarībā no tā, kura ir piemērotāka konkrētam trases posmam.

Slēpojot klasiskajā solī vajadzētu izmantot trases, kas ir gludi nolīdzinātas un ar iepriekš iebrauktām divām paralēlām sliedēm. Vispirms ir jānostājas šajās sliedēs, slēpēm atrodoties paralēli. Kājām ir jābūt nedaudz ieliektām gan ceļos, gan potītēs, bet mugurai ir jābūt taisnai. Nevajag censties liekties uz priekšu. Šāda poza palīdz noturēt līdzsvaru un vienmērīgi sadala slodzi uz ķermeņa.

Slēpošana klasiskajā solī mazliet atgādina parastu iešanu, tikai ar garākiem un slīdošākiem soļiem. Tāpat kā ejot, viena kāja pēc otras tiek liktas uz priekšu, pārceļot visu ķermeņa svaru, bet slēpju priekšpuse netiek atrauta no zemes. Rokās slēpojot ir nūjas, kas palīdz noturēt līdzsvaru un stumt sevi uz priekšu. Galvenais darbs ir jāveic kājām, nevis rokām, tāpēc pirms slēpošanas vajadzētu patrenēties tikt uz priekšu, neizmantojot nūjas vispār. Kājas un rokas jākustina vienotā ritmā, kam pēc kāda laika vajadzētu notikt automātiski. Šo slēpošanas tehniku iemācīties parasti ir diezgan vienkārši.

Slidsoli parasti izmanto profesionāli slēpotāji, jo tādā veidā ir iespējams daudz ātrāk kustēties uz priekšu, tomēr arī dažiem iesācējiem šī tehnika šķiet ērtāka. Slidsolim ir vajadzīgāka platāka trase, taču bez iepriekš ieslēpotām sliedēm. Arī slidsoļa slēpes ir mazliet atšķirīgas. Uzsākot slēpošanu ir nedaudz jāieliecas ceļos un potītēs, bet ķermeņa augšdaļai jābūt taisnai un atbrīvotai. Rokām jābūt ieliektām elkoņos un novietotām priekšpusē.

Arī slidsolī galveno darbu padara kājas, nevis rokas, tāpēc sākumā vajadzētu patrenēties bez nūjām, lai iemācītos pareizi kustināt kājas. Slēpes ir jānovieto V burta formā, kad slēpju priekšējie gali ir izplesti, bet aizmugurējie kopā. Šī tehnika ir ļoti līdzīga slidošanai – pārmaiņus ir jāliek slīdoši soļi, kas vērsti uz āru. Slēpojot pareizi, aiz jums vajadzētu rasties skujiņas formas nospiedumam.

Distanču slēpošanas trases parasti nav pilnīgi taisnas, tāpēc ir jāiemācās arī pareizi tikt augšā kalnā un slīdēt no kalna lejā. Kāpjot augšā kalnā slēpes ir jānovieto V burta formā, kad slēpju priekšējie gali ir izplesti, bet aizmugurējie kopā. Pēc tam pēdas iekšējā mala ir jāsagriež uz iekšpusi tā, lai slēpes iecirstos sniegā un neslīdētu atpakaļ. Tad ar lieliem soļiem jākāpj augšā, izmantojot nūjas atspērienam.

Slīdot lejā no kalna ir jāizmanto tā pati tehnika, kas kalnu slēpošanā, proti, kājas jāsaliek V burta formā, kad slēpju priekšējie gali ir kopā, bet aizmugurējie izplesti un kājas jāsaliec potītēs un ceļgalos. Nūjas ir jātur gar sāniem, tā lai tās nepieskartos zemei. Ja gribat no kalna slīdēt lejup lielā ātrumā, slēpes jānovieto paralēli vienu otrai.

Pirmajā slēpošanas reizē noteikti pāris reizes sanāks nokrist, tāpēc ir jāmāk arī pareizi piecelties no kritiena. Vislabāk tam ir izmantot nūjas. Vispirms nūjas jānovieto sev sānos, perpendikulāri zemei, bet slēpes jānovieto paralēli un jāpievelk sev klāt. Pēc tam jācenšas notupties tā, lai ceļgali pieskartos slēpēm un, un atbalstoties pret nūjām, jāuzvelk sevi augšā.

Šie tehniskie apraksti ar darbībām, kas jāveic varētu šķist diezgan sarežģīti un biedējoši, bet pati distanču slēpošana ir vienkārša. Jau pēc pāris noslēpotām stundām, visam vajadzētu notikt automātiski un jūsu ķermenis pats zinās, kā kustēties, lai slīdētu uz priekšu.

Sniega veidi, kas piemēroti slēpošanai un snovbordam

sniega veidi

Iespējams no dabas zinību stundām, atceraties, ka ir vairāki sniega veidi. Ja vēlaties kļūt par labu slēpotāju vai snovbordistu, ir jāprot tos atšķirt. Šie sniega veidi ietekmē gan slīdamību, gan spēju manevrēt, gan citus svarīgus aspektus, līdz ar to katram sniega veidam ir nepieciešams arī mazliet atšķirīgs inventārs.

Viens no daudzu pieredzējušu slēpotāju un snovbordistu mīļākajiem sniega veidiem ir pūderis (powder). Tas ir tikko uzsnidzis, neskarts, mīksts sniegs, kas sastāv no ļoti sīkām, vieglām sniegpārsliņām. Parasti tas veido diezgan biezu sniega slāni, līdz ar to tiek mīkstināti kritieni. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc šāds sniegs patīk snovbordistiem – viņi var izmēģināt jaunus trikus, jo kritiena gadījumā nesasitīsies, kā tas notiktu krītot cietā un slapjā sniegā. Arī pati braukšana pa šādu sniegu ir ļoti patīkama, jo rada sajūtu it kā jūs slīdētu pa gaisu. Šāds sniegs gan nav piemērots iesācējiem, jo slīdot pa to ir nepieciešamas uzturēt lielu, vienmērīgu ātrumu. Tā kā sniegs ir ļoti vieglas, sabremzējot pārāk daudz var sanākt tajā iestigt, turklāt ir arī jāuzmanās arī no tā, kas var slēpties zem sniega. Tā kā sniega kārta ir ļoti bieza, bet irdena, ir viegli satraumēties uzkrītot kādam akmenim vai koka celmam.

Kad arvien vairāk slēpotāju un snovbordistu brauc pa pūdera veida sniegu, tas maina savu konsistenci – kļūst biezāks un nelīdzenāks. Šādā veidā rodas nākamais sniega veids (curd). Arī pa šādu sniegu slēpot un braukt ar snovbordu ir ļoti interesanti un patīkami, taču tas sagādā vairāk grūtību. Tā kā sniegs ir nelīdzens, ir jāpievērš vairāk uzmanības tam, kas notiek zem kājām, jo var nākties uzbraukt kādai nelieli kupenai un pakrist.

Kad sniega virsējā kārta saules un vēja ietekmē izkūst un vēlāk atkal sasalst veidojas garoza (crust). Zem garozas parasti slēpjas viegls pūdera tipa sniegs, kas slēpošanu un braukšanu ar snovbordu padara ļoti interesantu. Ja garoza ir plāna, tad tā saplīsīs un jūs varēsiet braukt pa apakšā esošo pūderi, taču ja tā ir cieta, nāksies slīdēt pa ledainās garozas virsmu. Ja garoza vietām ir plāna, bet vietām cieta, var gadīties ļoti nepatīkamas traumas. Iesācējiem no šāda sniega veida pavisam noteikti vajadzētu izvairīties un arī pieredzējušiem slēpotājiem un snovbordistiem jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem.

Kad sniegs sāk kust, bet no jauna nesasalst veidojas tā saucamais slapdraņķis (slush). Parasti šādu sniegu var sastapt pavasarī. Slapdraņķis nav īpaši piemērots ne slēpošanai, ne braukšanai ar snovbordu, jo tas neslīd pietiekoši labi un visticamāk bojās slēpošanas inventāru, tomēr ja slēpošanas sezonu beigt vēl negribas, varat mēģināt to izmantot. Slapdraņķī jāslēpo ļoti agresīvi, izmatojot spēcīgas kustības, lai manevrētu. Tādā gadījumā gan jārēķinās ar to, ka visas drēbes būs slapjas un pati slēpošana būs fiziski grūta.

Kad sniegs kūst un sasalst no jauna vairākas reizes veidojas ledus (ice). Tas gan nav tāds ledus, kāds ir atrodams slidotavās, bet salīdzinot ar citiem sniega veidiem, tas ir ļoti ciets un slidens. Tas īpaši nepatīk snovbordistiem, bet arī slēpotāji no tā parasti izvairās. Šāds sniegs ļoti bojā inventāru, bet snovbordistiem, kuri vēlas līdz izcilībai uzlabot savas manevrēšanas un līdzsvara spējas, arī ciets un slidens sniegs var būt noderīgs.

Šos piecus sniega veidus var iedalīt vēl sīkāk, jo šie veidu pārmainās pakāpeniski, bet kopumā var secināt, ka iesācējiem vislabāk izvēlēties nedaudz izbraukātu un sapresētu pūdera vaida sniegu, jo tas labi slīd un tajā nav vajadzīgs uzturēt lielu ātrumu, bet pieredzējušiem slēpotājiem un snovbordistiem vislabākais ir tikko uzsnidzis pūderis.

Slēpošanas veidi.

sleposanas veidi

Lielākā daļa cilvēku ar vārdu slēpošana saprot tikai kalnu vai distanču slēpošanu, taču laika gaitā ir izveidojušies tik daudz un dažādu slēpošanas veidu, ka tikai retais var nosaukt kaut vai pusi no tiem. Ja vēlaties nodarboties ar slēpošanu, šos veidus tomēr ir derīgi zināt, kaut vai lai saprastu, kurš no slēpošanas veidiem šķiet vissaistošākais un vai slēpot vēlaties tikai hobija līmenī, vai profesionāli.

Slēpošanai ir ļoti sena vēsture, turklāt sākumā tas nebija ne sporta, ne brīvā laika pavadīšanas veids. Slēpes tika izmantotas lai pārvietotos sniegā un īpaši, lai ātrāk varētu tikt lejā pa sniegotām kalnu nogāzēm. Arī mūsdienās vēl dažviet slēpes tiek izmantotas, lai vienkārši pārvietotos, bet vairums mūsdienu slēpošanas veidu ir domāti sportam vai izklaidei.

Slēpošanu, tās sākotnējā formā, mūsdienās sauc par brīvo jeb pārgājienu slēpošanu. Mūsdienās, protams, tas vairāk tiek darīts izklaides pēc, bet no pirmsākumiem ir saglabājies tas, ka netiek veikta nekāda slēpošanas trases iekārtošana un pašam ir jāatrod izdevīgākie slēpošanas ceļi. Arī slēpes ir īpaši piemērotas dažādiem apstākļiem. Ļoti līdzīga ir arī ekstrēmā slēpošana, bet atšķirībā no brīvās slēpošanas tajā speciāli tiek meklēti izaicinājumi.

Mūsdienās vispopulārākais no slēpošanas veidiem ir kalnu slēpošana. Nosaukums jau pasaka priekšā, ka tā ir slēpošana lejā pa kalna nogāzi. Šis slēpošanas veids parasti tiek piedāvāts visos slēpošanas kūrortos. Galvenais, kas ir jāprot, nodarbojoties ar šo slēpošanas veidu, ir līdzsvara noturēšana, manevrēšana un ātruma kontrolēšana. Lai to varētu izdarīt ir nepieciešams iemācīties vairākus paņēmienus un pēc tam izveidot savu slēpošanas tehniku. Kalnu slēpošana ir piemērota, gan kā izklaides veids, gan kā sporta veids.

Otrs populārākais slēpošanas veids ir distanču slēpošana. Tā ir slēpošana pa garu distanci, kas bieži vien atrodas mežainā lauku apvidū, bet parasti trase ir labiekārtota. Šāds slēpošanas veids gan ir iespējams tikai vietās, kur ir pietiekoši biezs dabīgā sniega slānis. Distanču slēpošana ir vienkāršāka, kā kalnu slēpošana, jo nav tik liels ātrums un ir jāprot tikai ar slēpju un nūju palīdzību, virzīt sevi uz priekšu pa distanci. Distanču slēpošana, tāpat kā kalnu slēpošana var būt gan vienkāršs brīvā laika pavadīšanas veids, gan profesionāls sports. Kā hobijs, distanču slēpošana ir ļoti patīkama un aizraujoša, bet kā sporta veids, tā ir ļoti nogurdinoša un prasa labu fizisko sagatavotību.

Vēlāk no distanču un kalnu slēpošanas attīstījās brīvā stila slēpošana. Tas ir slēpošanas veids, kurā tiek izpildīti dažādi triki, piemēram, lēcieni gaisā, salto mešana un lēkšana uz dažādiem šķēršļiem. Šis veids ir ļoti sarežģīts un traumatisks, tāpēc ilgu laiku netika atzīts par profesionālu sporta veidu, taču tagad tas tiek pieskaitīts sporta disciplīnām. Galvenais uzsvars tiek likts uz triku sarežģītību, tehnisko izpildījumu un augstumu, kādā triki tiek veikti. Lai apgūtu šo slēpošanas veidu, vispirms ir jāapgūst gan kalnu, gan distanču slēpošana.

Vēl viens populārs slēpošanas veids ir lēkšana ar slēpēm. Tajā galvenais mērķis ir veikt pēc iespējas tālāku lēcienu no tramplīna, pēc tam, kad veikts nobrauciens ar slēpēm. Tas galvenokārt ir uztverams kā profesionāls sporta veids. Izklaides nolūkos to pārsvarā neviens nedara, tāpēc, ka tas ir ļoti bīstami, turklāt prasa ļoti nopietnu iepriekšēju sagatavošanos.
Aizraujoša ir arī ātrslēpošna. Tā ir slēpošana pa ļoti stāvu kalna nogāzi, ar mērķi sasniegt pēc iespējas lielāku slēpošanas ātrumu. Arī šis veids pārsvarā tiek izmantots tikai profesionālajā sportā. Tas savā ziņā ir līdzīgs parastajai kalnu slēpošanai, bet slēpošanas inventārs gan ir ļoti atšķirīgs.

Šie arī nav visi slēpošanas veidi. Tie ir tikai daži zināmākie, bet pastāv vēl daudzi citi, kā, piemēram, skijorings, telemak slēpošana, pārgājieni kalnos ar slēpēm u.c. Pie slēpošanas mūsdienās tiek pieskaitīti arī tādi slēpošanas veidi kā ūsdensslēpošna un rollerslēpošna, kas nemaz nav ziemas sporta veidi.

Kā kļūt par labāku slēpotāju?

ka klut par labaku slepotaju

Slēpotājus, pēc viņu prasmēm varētu iedalīt trīs kategorijās – iesācēji, profesionāļi un tad vēl ir tādi, kas prot slēpot, bet dara to samērā viduvēji. Tieši šai pēdējai grupai būs domāti ieteikumi, kā uzlabot savas slēpošanas spējas, lai doma par došanos uz kalnu, nesāktu jūs garlaikot.

Vispirms vajag pavērot, kā slēpo profesionāļi. To var darīt, gan skatoties videoklipus, gan vērojot notiekošo uz kalu nogāzēm. Ja jums ir aptuveni izstrādāta sava slēpošanas tehnika, vērojot citu slēpotāju sniegumu, jums vajadzētu saprast, ko viņi dara citādāk un kāpēc viņiem sanāk labāk. Pēc tam jūs varat mēģināt atkārtot ko līdzīgu.

Arī trenēties vajadzētu kopā ar slēpotājiem, kuru slēpošanas prasmes ir labākas par jūsējām. Pat tad ja neatkārtosiet pilnīgi visu, ko dara pārējie slēpotāji, viņu sniegums, arī jums, neapzinoties, liks slēpot ātrāk un labāk. Ja visu laiku trenēsieties kopā ar slēpotājiem, kas ir jūsu prasmju līmenī vai zemāk, neko jaunu neiemācīsieties. Fons, kādā darbojaties, ļoti daudz ko spēj mainīt.

Pēc tam vajag izaicināt sevi. Viduvējo braucēju sniegums bieži vien aprobežojas ar vienkāršu nobraucienu pa vidēji stāvu kalnu, neveicot nekādus īpašus manevrus vai trikus. Savu robežu pārkāpšana ir labākais veids, kā attīstīt sevi un nonākt jaunā līmenī. Nevajag arī pārcensties, sākumā varat pamēģināt veikt nelielus palēcienus uz vietas, vai izbraukt trasi līklocī vai zigzagā.

Atcerieties, ka slēpošanas instruktori nav domāti tikai iesācējiem. Pat profesionāliem slēpotājiem, kas piedalās dažādās pasaules līmeņa sacensībās ir savi treneri. Vienmēr kaut ko var mācīties no jomas lietpratējiem. Tā var būt viena nodarbība vai pat vairāku dienu slēpošanas kursi, katrā ziņā no tā varat ļoti daudz iemācīties.

Labākais veids kā novērtēt pašam savas prasmes ir vērojot sevi no malas. Nofilmējiet sevi slēpojot un pēc tam noskatieties videoklipu. Tā jūs ļoti labi pamanīsiet savas kļūdas un varēsiet censties no tām izvairīties. Vislabāk ir filmēšanu atkārtot tik bieži, kamēr kļūdas vairs nepieļaujat. Tā dara arī daudzi profesionāli sportisti, tā, ka šī metode tiešām strādā.

Tā kā slēpošana daudziem ir pieejama tikai ziemas sezonā, lai vasaras laikā nepazaudētu savas prasmes, izmēģiniet kādu no slēpošanas alternatīvām, piemēram, skrituļslidas. Atrodiet kādu lejupejošu ceļu un ripojiet lejā, izmantojot to pašu principu, ko slēpojot. Protams, pastāv atšķirība starp slēpēm un skrituļslidām, bet tas ir labāk nekā vairākus mēnešus no vietas nedarīt neko.

Ja slēpošana vairs nesagādā prieku, varbūt ir laiks nomainīt slēpošanas inventāru. Ja slēpes ir nokalpojušas savu laiku un vairs neslīd tik labi kā agrāk, slēpošana fiziski būs daudz grūtāka un sagādās mazāk prieka. Arī manevrus veikt ar nodilušām slēpēm ir ļoti grūti, tāpēc pirms vainojat sevi un sākat domāt, ka jūsu slēpošanas prasmes nekad neuzlabosies, pamēģināt iznomāt citas slēpes. Ja vaina tiešām ir slēpošanas inventārā, tad būs īstais laiks iegādāties jaunu.

Un pats svarīgākais – ir jādara to, kas sagādā prieku. Ja triku taisīšana un lēkšana jums nepatīk, tas nav jādara tikai tāpēc, ka citi to prot. Jūs varat pilnveidot, piemēram, tikai savas balansēšanas un manevrēšanas prasmes. Attīstīties var arī vienā konkrētā nišā. Ne velti slēpošanai ir tik ļoti daudz veidu.

Ievērojot kaut vai dažus no šiem padomiem, jūsu slēpošanas prasmes var tikt ievērojami uzlabotas un jūs varat pietuvināties profesionālajiem slēpotājiem. Nevajag samierināties ar to, ko jau protat, jo slēpošana var sniegt daudz vairāk.

Snovborda veidi

snowborda veidi

Gandrīz katrs var nosaukt vairākus slēpošanas veidus, bet tikai retais zina, ka arī snovbordam ir vairāki veidi, stili un pat oficiālas disciplīnas. Atkarībā no snovborda stila, tiek piemeklēts atbilstošs inventārs un vieta, kur ar to nodarboties. Ja vairs neesat iesācējs, ir laiks izkopt savu snovborda stilu un saprast, kurš no tiem jums patīk un padodas vislabāk.

Pirmais, visvienkāršākais veids ir brīvais nobrauciens. Tas ir tas, ko dara visi iesācēji – vienkārši brauc lejā no kalna un pēc tam ar pacēlāju augšā. Vienīgais, kas šajā snovborda veidā jāprot, ir līdzsvara noturēšana un manevrēšana. Šajā veidā parasti netiek rīkotas nekādas sacensības, tas ir vienkāršs veids kā baudīt ziemas priekus.

Nākamais veids ir brīvais stils. Tas pavisam noteikti nav tas pats, kas brīvais nobrauciens, tāpēc nevajadzētu jaukt šos abus stilus. Brīvā stila mērķis ir izpildīt pēc iespējas dažādākus un sarežģītākus trikus, kā, piemēram, griešanās, salto mešana, lēcieni utt. Parasti šim veidam ir īpaši izveidoti snovborda parki ar dažāda lieluma un augstuma tramplīniem un citiem šķēršļiem, nevis vienkāršas vienvirziena trases. Brīvā stila sacensībās tiek vērtēts tehniskais izpildījums, stils un augstums, kādā triki tiek veikti.

Viens no neparastākajiem snovborda veidiem ir ielu snovbords jeb jibbing. Tas ir ļoti līdzīgs braukšanai ar skrituļdēli. Ielu snovbordā tāpat kā brīvajā stilā tiek izpildīti dažādi triki, bet tas tiek darīts urbānā vidē, vai īpaši izveidotā snovborda parkā ar dažādām metāla un betona konstrukcijām – caurulēm, kastēm, sienām utt. Arī šajā veidā galvenais ir triku sarežģītība un tehnika, bet visa uzmanība tiek pievērsta tieši lēcieniem un šļūkšanai pa objektiem.

Tāpat kā ir kalnu (alpine) un distanču (backcountry) slēpošana ir arī kalnu un distanču snovbords. Parasti visi domā, ka ar snovbordu var nodarboties tikai uz kalna vai snovborda parkā, bet tā gluži nav. Kalnu snovbords, gan atšķiras no kalnu slēpošanas. Kalnu snovbordā pats svarīgākais ir pareiza pagriezienu veikšana. Šajā disciplīnā nenotiek lēkāšana un triku taisīšana, bet gan traukšanās lejā pa kalnu, veicot neskaitāmus, perfektas pusapļa formas pagriezienus. No malas šīs snovborda veids varētu izskatīties nedaudz līdzīgs sērfošanai. Skaitliski ļoti maz snovbordistu ņem dalību šajā disciplīnā. Kalnu snovbordam ir vajadzīgs arī īpašs inventārs.

Arī distanču snovbords atšķiras no distanču slēpošanas. Pirmkārt, distanču snovbordā nepieciešams liels, plašs sniegots lauks, nevis tikai šaura trase. Šis stils ietver braukšanu pa dažāda veida sniegu un izvairīšanos un lēkšanu pa dažāda veida dabīgiem šķēršļiem, piemēram, klintīm. Šis stils ir ļoti bīstams ne tikai tāpēc, ka ir neparedzams un tam ir izteikta grūta dēļa vadāmība, bet arī lavīnu dēļ. Vietās, kur iespējams nodarboties ar šo specifisko snovborda stilu, parasti ir ļoti augts lavīnu bīstamības risks. Arī ar šo stilu nodarbojas neliels skaits snovbordistu un tam ir vajadzīgs gan īpašs inventārs gan prasmes un zināšanas.

Ir arī snovborda sacīkstes, kas ir pielīdzināmas motokrosam – braukšana uz ātrumu, pārvarot dažādus tramplīnus un šķēršļus. Tās arī tiek sauktas par snovborda sacīkstēm, jo galvenais ir pirmajam izbraukt visu trasi. Sacīkstes notiek vai nu braucot lejā pa kalnu vai pa apli. Parasti trasē atrodas viens sacensību dalībnieks vai divi, bet ir arī sacensības, kad trasē ir vairāki dalībnieki vienlaikus.
Ja vēl neesat izlēmis, kurš no šiem stiliem, jums varētu patikt vislabāk, varat vienkārši pilnveidot savas prasmes jebkurā slēpošanas un snovborda trasē vai kūrortā. Tomēr, ja esat gatavas iegādāties savu snovborda inventāru, jums būtu jāzina, kāds ir jūsu snovborda stils.

Padomi, kā uzlabot savas slēpošanas prasmes?

profesionals slepotajs

Slēpotājus, pēc viņu prasmēm varētu iedalīt trīs kategorijās – iesācēji, profesionāļi un tad vēl ir tādi, kas prot slēpot, bet dara to samērā viduvēji. Tieši šai pēdējai grupai būs domāti ieteikumi, kā uzlabot savas slēpošanas spējas, lai doma par došanos uz kalnu, nesāktu jūs garlaikot.

Vispirms vajag pavērot, kā slēpo profesionāļi. To var darīt, gan skatoties videoklipus, gan vērojot notiekošo uz kalu nogāzēm. Ja jums ir aptuveni izstrādāta sava slēpošanas tehnika, vērojot citu slēpotāju sniegumu, jums vajadzētu saprast, ko viņi dara citādāk un kāpēc viņiem sanāk labāk. Pēc tam jūs varat mēģināt atkārtot ko līdzīgu.

Arī trenēties vajadzētu kopā ar slēpotājiem, kuru slēpošanas prasmes ir labākas par jūsējām. Pat tad ja neatkārtosiet pilnīgi visu, ko dara pārējie slēpotāji, viņu sniegums, arī jums, neapzinoties, liks slēpot ātrāk un labāk. Ja visu laiku trenēsieties kopā ar slēpotājiem, kas ir jūsu prasmju līmenī vai zemāk, neko jaunu neiemācīsieties. Fons, kādā darbojaties, ļoti daudz ko spēj mainīt.

Pēc tam vajag izaicināt sevi. Viduvējo braucēju sniegums bieži vien aprobežojas ar vienkāršu nobraucienu pa vidēji stāvu kalnu, neveicot nekādus īpašus manevrus vai trikus. Savu robežu pārkāpšana ir labākais veids, kā attīstīt sevi un nonākt jaunā līmenī. Nevajag arī pārcensties, sākumā varat pamēģināt veikt nelielus palēcienus uz vietas, vai izbraukt trasi līklocī vai zigzagā.

Atcerieties, ka slēpošanas instruktori nav domāti tikai iesācējiem. Pat profesionāliem slēpotājiem, kas piedalās dažādās pasaules līmeņa sacensībās ir savi treneri. Vienmēr kaut ko var mācīties no jomas lietpratējiem. Tā var būt viena nodarbība vai pat vairāku dienu slēpošanas kursi, katrā ziņā no tā varat ļoti daudz iemācīties.

Labākais veids kā novērtēt pašam savas prasmes ir vērojot sevi no malas. Nofilmējiet sevi slēpojot un pēc tam noskatieties videoklipu. Tā jūs ļoti labi pamanīsiet savas kļūdas un varēsiet censties no tām izvairīties. Vislabāk ir filmēšanu atkārtot tik bieži, kamēr kļūdas vairs nepieļaujat. Tā dara arī daudzi profesionāli sportisti, tā, ka šī metode tiešām strādā.

Tā kā slēpošana daudziem ir pieejama tikai ziemas sezonā, lai vasaras laikā nepazaudētu savas prasmes, izmēģiniet kādu no slēpošanas alternatīvām, piemēram, skrituļslidas. Atrodiet kādu lejupejošu ceļu un ripojiet lejā, izmantojot to pašu principu, ko slēpojot. Protams, pastāv atšķirība starp slēpēm un skrituļslidām, bet tas ir labāk nekā vairākus mēnešus no vietas nedarīt neko.

Ja slēpošana vairs nesagādā prieku, varbūt ir laiks nomainīt slēpošanas inventāru. Ja slēpes ir nokalpojušas savu laiku un vairs neslīd tik labi kā agrāk, slēpošana fiziski būs daudz grūtāka un sagādās mazāk prieka. Arī manevrus veikt ar nodilušām slēpēm ir ļoti grūti, tāpēc pirms vainojat sevi un sākat domāt, ka jūsu slēpošanas prasmes nekad neuzlabosies, pamēģināt iznomāt citas slēpes. Ja vaina tiešām ir slēpošanas inventārā, tad būs īstais laiks iegādāties jaunu.

Un pats svarīgākais – ir jādara to, kas sagādā prieku. Ja triku taisīšana un lēkšana jums nepatīk, tas nav jādara tikai tāpēc, ka citi to prot. Jūs varat pilnveidot, piemēram, tikai savas balansēšanas un manevrēšanas prasmes. Attīstīties var arī vienā konkrētā nišā. Ne velti slēpošanai ir tik ļoti daudz veidu.

Ievērojot kaut vai dažus no šiem padomiem, jūsu slēpošanas prasmes var tikt ievērojami uzlabotas un jūs varat pietuvināties profesionālajiem slēpotājiem. Nevajag samierināties ar to, ko jau protat, jo slēpošana var sniegt daudz vairāk.

Kas jāzina, dodoties uz kalnu?

sleposanas inventars

Dodoties izbaudīt ziemas priekus, parasti vienīgais par ko tiek padomāts ir inventāra iegāde vai noma, tomēr ir ļoti daudz dažādu citu faktoru, kas var liegt pilnībā izbaudīt atpūtu uz kalna. Ir jāzina, ka tikai slēpju un slēpošanas apģērba uzvilkšana jūs nepadara gatavu pilnvērtīgai slēpošanai. Ir jāzina ko darīt, lai izvairītos no dažādām nepatīkamām situācijām un kas vēl bez slēpošanas inventāra ir jāņem līdzi. Ņemot vērā dažus ieteikumus, uz kalna pavadītais laiks noteikti būs daudz patīkamāks.

Pirms vispār dodaties uz kalnu, ir jāatrod sev piemērotākā vieta. Slēpošanas kalnu vai kūrortu nevar izvēlēties tikai pēc cenas, jo tie ir ļoti atšķirīgi. Var gadīties, ka aizbraucot uz lētāko vietu, ar nekādām ziemas aktivitātēm nodarboties nesanāks, jo pieejamās trases nebūs jums piemērotas, proti, iesācējs var aizbraukt uz kalnu, kas domāts tikai profesionāļiem, vai pretēji – jau pieredzējis slēpotājs aizbraukt uz iesācēju kalnu. Pirms kaut kur vispār dodaties kārtīgi izpētiet piedāvājumus un neskaidrību gadījumā sazinieties ar konkrēto vietu.

Daudziem šķiet, ka vairums ziemas sporta veidu ir ļoti aizraujoši un vienkārši. Cilvēkiem, kuri nekad neko tādu nav darījuši, tiešām varētu šķist, ka tas ir tas pats, kas šļūkt no kalna ar ragaviņām, tomēr gan slēpošana, gan citi ziemas sporta veidi prasa daudz fiziskā spēka un piepūles. Pirms došanās uz kalna, tomēr vajadzētu piedomāt pie savas fiziskās sagatavotības, lai izvairītos no situācijas, kad aizbraucat uz kalnu un jau pēc pirmajām desmit minūtēm esat tā piekusis, ka vairs neko negribat darīt. Tas gan nenozīmē, ka lai slēpotu ir nepieciešams regulārs sporta zāles apmeklējums, bet pāris kardio treniņi nedēļā gan noderētu.

Arī pirms pašām ziemas aktivitātēm nepieciešams iesildīties. Jo vairāk laika veltīsiet, lai iesildītos, jo lokanāks būsiet un pastāvēs mazāka iespēja gūt dažādas traumas un sastiepumus. Jāizstaipa visas muskuļu grupas, jo uz kalna, parasti tiek izmantots viss ķermenis, ne tikai kājas un rokas.

Ja jūtaties noguris, jāpaņem atpūtas pauze vai aktivitāte jāpārtrauc pavisam. Gan slēpošana, gan braukšana ar sniega dēli, patērē ļoti daudz enerģijas. Ja jūtaties piekusis, aizejiet atpūsties un kaut ko apēdiet. Dodoties uz kalnu ieteicams ņemt līdzi augļus un enerģijas batoniņus, lai ātri varētu atgūt spēkus, bet nejustos pārēdies. Ja jūtat, ka tik ātrā laikā spēkus atgūt nevarēsiet, pārtrauciet savas aktivitātes. Nevajag sevi pārmocīt tikai tāpēc, ka esat samaksājis par ilgāku laiku.

Lai izvairītos no dehidratācijas, noteikti jāuzņem daudz šķidruma. Slēpojot vai braucot ar sniega dēli, jūs daudz svīdīsiet, tāpēc ir svarīgi uzņemt atpakaļ ūdeni. Jāatceras gan, ka aukstu ūdeni uz kalna dzert nevajadzētu. Tādā vaidā jūs varat saslimt ar dažādām saaukstēšanās slimībām, tāpēc ieteicams ņemt līdzi termosu ar siltu ūdeni vai tēju. Eksperti iesaka katru stundu uzņemt vismaz vienu litru šķidruma.

Tāpat kā vasarā, arī ziemā ir iespējams gūt saules apdegumus, turklāt uz kalna tas ir īpaši liels risks. Tā kā sniegs atstaro visu gaismu, kas uz tā krīt, jūs varat apdegt ne tikai no tiešiem saules stariem, bet arī no sniega atstarotās gaismas. Tāpat kā pirms došanās uz pludmali, arī pirms došanās uz kalna ir jāizmanto pretapdeguma krēms. Jāizvēlas krēms vismaz ar aizsardzību SPF 30, un tas jāuzklāj vismaz 20 minūtes pirms dodaties uz kalnu.

Ja dodaties uz slēpošanas kūrortu un ziemas aktivitātēm esat paredzējis veltīt vairākas dienas, noteikti ir vērts padomāt par nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises iegādi. Neviens nav pasargāts no dažādām traumām, tāpēc labāk laikus pret to nodrošināties.

Ja ar ziemas sporta veidiem ikdienā nenodarbojaties, jums vajadzētu ņemt vērā šos padomus, lai pilnībā būtu gatavai visam, uz kalna notiekošajam.

Kā izvēlēties piemērotu inventāru kalnu slēpošanai?

cross-country-skiing-624246_1280

Veikalos ir pieejama ļoti plaša slēpošanas inventāra un apģērba izvēle, bet kā var zināt, kas no tā visa ir labākais un katram slēpotājam piemērotākais? Nepieredzējuši slēpotāji bieži vien paļaujas uz pārdevēja ieteikto, vai vienkārši izvēlas vizuāli pievilcīgāko inventāru, tomēr tas viss nav tik vienkārši. No slēpošanas inventāra būs atkarīgs ne tikai tas, kā izskatīsieties uz kalna, bet arī tas cik ērti jutīsieties un vai varēsiet pilnībā izbaudīt slēpošanu.

Ļoti svarīgi ir izvēlēties piemērotus slēpošanas zābakus. Ja izvēlēsieties nepareizos, tas var radīt ļoti lielas sāpes nospiedumu un nobrāzumu dēļ un tad slēpošana vairs nekādu prieku nesagādās. Pirms slēpošanas zābaku iegādes tos noteikti vajag pielaikot. Nevar paļauties tikai uz to, ka zināt savu apavu izmēru, jo slēpju zābaki, tāpat kā jebkuri citi apavi var būt atšķirīgas formas un platuma. Piemērot slēpošanas zābakus, noteikti jāvelk tās zeķes, kuras vilksiet uz kalna, jo arī zeķes biezums un materiāls var daudz ko mainīt. Pirms iegādājaties slēpošanas zābakus, noteikti piemēriet vairākus, lai zinātu, kuri ir viskomfortablākie.

Arī izvēloties zeķes slēpošanai ir jāņem vērā vairāki faktori. Kaut arī daudziem varētu šķist, ka zeķes ir tīrais sīkums, izvēloties nepareizās, tās tāpat kā slēpju zābaki var sagādāt īstas mocības. Pirmkārt, zeķēm jābūt piegulošām, lai kustoties, tās neslīdētu nost. Otrkārt, vajadzētu izvēlēties zeķes no dabīga materiāla, lai kājas nesvīstu un nebūtu auksti. Ja kājas svīdīs, radīsies noberzumi, kas slēpošanu padarīs ļoti nepatīkamu.

Vissarežģītāk parasti ir izvēlēties pašas slēpes, jo to izvēle ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, piemēram, slēpotāja vecuma, dzimuma, ķermeņa garuma, sniega veida, slēpošanas tehnikas, slēpošanas prasmēm utt. Vispirms ir jāizvēlas slēpju veids, atkarībā no to funkcionalitātes dažādos sniega veidos. Pamatā šīs slēpes atšķiras ar sašaurinājumu vidū – šaurākās slēpes paredzētas smagam sniegam, bet platākās pūdera veida sniegam. Ir arī universālās slēpes, kas paredzētas dažādiem apstākļiem. Ja esat iesācējs un nezināt, pa kādu sniegu slēposiet, izvēlieties universālās slēpes. Pēc tam ir jānosaka, cik garas slēpes iegādāties. Profesionāļi to nosaka pēc tā, cik strauji viņi vēlas veikt pagriezienus. Ar īsākām slēpēm, parasti ir vieglāk manevrēt, bet iesācējiem ieteicams izvēlēties slēpes, kas vertikālā stāvoklī sniedzas no zoda līdz galvas augšai. Arī pārējos parametrus, kā, piemēram, slēpju izliekumu, profesionāli slēpotāji izvēlas atkarībā no viņu slēpošanas tehnikas, bet iesācējiem, kuriem vēl sava tehnika nav izveidota šie parametri nav tik būtiski.

Izvēloties slēpošanas jaku un bikses, parasti vispirms tiek domāts par izskatu un izvēli nosaka modes aktualitātes un personīgā gaume, taču arī, izvēloties slēpošanas apģērbu, ir svarīgi domāt par komfortu. Pirmkārt, ir svarīgi, lai sniegs nenonāktu drēbju iekšpusē. Gan bikšu starām, gan jakas piedurknēm vajadzētu būt noslēgtām ar piegulošām gumijām. Otrkārt, lai bikses nekristu nost, aktīvi darbojoties, vajadzētu izvēlēties tādas, kurām ir lences. Papildus tam, protams, gan jakai, gan biksēm ir jābūt siltiem un komfortabliem.

Slēpojot noteikti vajadzētu izmantot arī ķiveri. Bieži vien tas netiek darīts, tomēr ķivere ir ļoti būtiska slēpošanas inventāra daļa. Tā var pasargāt slēpotāju no nopietnām galvas traumām un pat nāves. Izvēlēties pareizo ķiveri nav pārāk grūti. Ķiveru izmēri parasti ir norādīti pēc galvas apkārtmēra, bet vairums ķiveru tāpat ir regulējamas, tāpēc nav jāuztraucas, ka nopirksiet nepareizo. Ķiveres gan mēdz būt dažādu formu un var gadīties, ka tās spiež, tāpēc tomēr pirms iegādes būtu ieteicams to piemērīt, bet atrast piemērotu ķiveri noteikti ir vieglāk kā atrast piemērotus slēpošanas zābakus.

Vēl pie slēpošanas inventāra pieder dažādi aksesuāri, kā, piemēram, cimdi, slēpošanas brilles, cepure u.c. Arī izvēloties dažādus aksesuārus, galvenais ir atrast pareizo izmēru. Svarīgākais lai jūs justos ērti un jums būtu silti.

Ja ņemsiet vērā visus minētos ieteikumus, slēpošanai vajadzētu būt patīkamai un aizraujošai. Nevajag ļaut nepareizam slēpošanas inventāram vai apģērbam sabojāt visu slēpošanas pieredzi.

Kā iemācīties slēpot ar kalnu slēpēm?

kalnu sleposana

Kalnu slēpošana noteikti ir viens no visinteresantākajiem un aizraujošākajiem ziemas sporta veidiem. Traukšanās lejā pa kalna nogāzi, vienlaikus izbaudot skaistus, sniegotus dabasskatus, sagādā prieku daudziem, tomēr, lai to droši varētu darīt, nesatraumējot sevi un citus, ir jābūt zināšanām par to, kā pareizi slēpot. Ja uz kalna dodaties pirmo reizi, jums varētu noderēt daži padomi.

Kāpjot uz slēpēm pirmo reizi mūžā, vislabāk būtu nolīgt personīgo slēpošanas instruktoru, kas ir profesionālis šajā jomā. Instruktors gan izskaidrotu teorētiski, visu, kas jāzina par slēpošanu, gan praktiski parādītu, kas kā jādara un novērtētu jūsu slēpošanas prasmes. Protams, slēpošana ar instruktoru var būt diezgan dārga, tomēr instruktora mācītais jums visticamāk paliks atmiņā uz visu mūžu. Ja tomēr negribat izmantot instruktora pakalpojumus, vai vienkārši gribat atsvaidzināt savas teorētiskās zināšanas varat sekot šiem padomiem. Noteikti gan jāņem vērā, ka sākumā jāizvēlas lēzeni kalni bez šķēršļiem, kas domāti iesācējiem.

Pirmā lieta, kas jāzina slēpojot ir pareiza stāja un kāju novietojums. Kājām ir jābūt mazliet ieliektām ceļgalos un potītēs. Ieliecoties ceļgalos pārāk daudz, var gadīties, ka slēpošanas zābaki spiedīs priekšstilbus, tāpēc nedrīkst pārspīlēt. Svarīgi ir arī noturēt līdzsvaru. Nedrīkst liekties par daudz uz priekšu vai atpakaļ.

Ļoti svarīgi ir arī zināt, kā kontrolēt slēpošanas ātrumu un kā apstāties. Galvenais ir pareizs slēpju novietojums. Slīdot lejā no kalna slēpēm ir jābūt novietotām V burta formā, kas nozīmē, ka priekšpusē to galiem jābūt gandrīz kopā, bet aizmugurē atstatus vienam no otra. Šāda pozīcija rada pretestību, slīdot lejā no kalna. Jo lielāka ir atstarpe starp slēpēm to aizmugurē, jo lēnāk jūs slīdēsiet no kalna. Tas ir arī veids kā apstāties – kad leņķis, ko veido slēpes būs pietiekoši plats, jūs pārstāsiet slīdēt uz priekšu.

Pēc tam ir jāiemācās veikt pagrieziena manevrus. Tos veicot patiesībā nav jāgriežas, izmantojot visu ķermeņa spēku. Tas nozīmē, ka nav jāloka ķermenis, bet gan vienkārši jāmaina uzsvars uz kājām. Liekot lielāku uzsvaru uz kreisās kājas, jūs griezīsieties uz labo pusi un otrādāk.

Jāprot ir arī pareizi krist un piecelties. Krišana parasti ir nekontrolēta un var gadīties nokrist ļoti nepatīkami un pat gūt dažādas traumas. Ja jūtat, ka notiks kritiens, centieties neliekties uz priekšu, lai netraumētu galvu. Vislabāk būtu nokrist uz dibena. Nevajag censties izstiept priekšā rokas, jo tās ir daudz vieglāk savainot. Parasti grūti ir piecelties pēc kritiena. Piecelšanos apgrūtina gan slēpes, kas slīd, gan slēpju zābaki, kas nofiksē potītes. Piecelties visvieglāk ir vispirms apsēžoties ar kājām priekšā un tad, pievelkot kājas sev klāt, nonākt tupus pozīcijā un pēc tam lēnām piecelties.

Viena no biežākajām kļūdām, ko pieļauj iesācēji ir skatīšanās uz savām slēpēm. Bieži vien jaunie slēpotāji ir tik ļoti koncentrējušies uz pareizu slēpošanas tehniku, ka skatiens visu laiku ir vērsts lejup. Protams, ir ļoti daudz ko jāatceras, lai slēpotu tehniski pareizi, bet svarīgāk tomēr ir redzēt, kas notiek jums priekšā, lai neietriektos pārējos slēpotājos vai kādos citos šķēršļos.

Kad teorētiski viss apgūts, vēl būtu ieteicams paskatīties videoklipus ar profesionāliem slēpotājiem. Tas palīdzēs saprast, kā viss apgūtais darbojas dzīvē un kā tas no malas izskatās. Vajag pavērot viņu stāju, slēpju novietojumu, kustības un slēpošanas tehniku kopumā.

Kad viss iepriekšminētais ir apgūts ir nepieciešamas tikai praktisks treniņš. Trenēšanās ir pati svarīgākā, jo tikai no teorijas neko iemācīties nevar. Ir jārēķinās, ka pirmajās reizēs no slēpošanas nekāds lielais prieks nebūs. Visticamāk sanāks vairākas reizes krist un celties, bet tikai tā var kaut ko iemācīties.