Sniega veidi, kas piemēroti slēpošanai un snovbordam

Iespējams no dabas zinību stundām, atceraties, ka ir vairāki sniega veidi. Ja vēlaties kļūt par labu slēpotāju vai snovbordistu, ir jāprot tos atšķirt. Šie sniega veidi ietekmē gan slīdamību, gan spēju manevrēt, gan citus svarīgus aspektus, līdz ar to katram sniega veidam ir nepieciešams arī mazliet atšķirīgs inventārs.

Viens no daudzu pieredzējušu slēpotāju un snovbordistu mīļākajiem sniega veidiem ir pūderis (powder). Tas ir tikko uzsnidzis, neskarts, mīksts sniegs, kas sastāv no ļoti sīkām, vieglām sniegpārsliņām. Parasti tas veido diezgan biezu sniega slāni, līdz ar to tiek mīkstināti kritieni. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc šāds sniegs patīk snovbordistiem – viņi var izmēģināt jaunus trikus, jo kritiena gadījumā nesasitīsies, kā tas notiktu krītot cietā un slapjā sniegā. Arī pati braukšana pa šādu sniegu ir ļoti patīkama, jo rada sajūtu it kā jūs slīdētu pa gaisu. Šāds sniegs gan nav piemērots iesācējiem, jo slīdot pa to ir nepieciešamas uzturēt lielu, vienmērīgu ātrumu. Tā kā sniegs ir ļoti vieglas, sabremzējot pārāk daudz var sanākt tajā iestigt, turklāt ir arī jāuzmanās arī no tā, kas var slēpties zem sniega. Tā kā sniega kārta ir ļoti bieza, bet irdena, ir viegli satraumēties uzkrītot kādam akmenim vai koka celmam.

Kad arvien vairāk slēpotāju un snovbordistu brauc pa pūdera veida sniegu, tas maina savu konsistenci – kļūst biezāks un nelīdzenāks. Šādā veidā rodas nākamais sniega veids (curd). Arī pa šādu sniegu slēpot un braukt ar snovbordu ir ļoti interesanti un patīkami, taču tas sagādā vairāk grūtību. Tā kā sniegs ir nelīdzens, ir jāpievērš vairāk uzmanības tam, kas notiek zem kājām, jo var nākties uzbraukt kādai nelieli kupenai un pakrist.

Kad sniega virsējā kārta saules un vēja ietekmē izkūst un vēlāk atkal sasalst veidojas garoza (crust). Zem garozas parasti slēpjas viegls pūdera tipa sniegs, kas slēpošanu un braukšanu ar snovbordu padara ļoti interesantu. Ja garoza ir plāna, tad tā saplīsīs un jūs varēsiet braukt pa apakšā esošo pūderi, taču ja tā ir cieta, nāksies slīdēt pa ledainās garozas virsmu. Ja garoza vietām ir plāna, bet vietām cieta, var gadīties ļoti nepatīkamas traumas. Iesācējiem no šāda sniega veida pavisam noteikti vajadzētu izvairīties un arī pieredzējušiem slēpotājiem un snovbordistiem jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem.

Kad sniegs sāk kust, bet no jauna nesasalst veidojas tā saucamais slapdraņķis (slush). Parasti šādu sniegu var sastapt pavasarī. Slapdraņķis nav īpaši piemērots ne slēpošanai, ne braukšanai ar snovbordu, jo tas neslīd pietiekoši labi un visticamāk bojās slēpošanas inventāru, tomēr ja slēpošanas sezonu beigt vēl negribas, varat mēģināt to izmantot. Slapdraņķī jāslēpo ļoti agresīvi, izmatojot spēcīgas kustības, lai manevrētu. Tādā gadījumā gan jārēķinās ar to, ka visas drēbes būs slapjas un pati slēpošana būs fiziski grūta.

Kad sniegs kūst un sasalst no jauna vairākas reizes veidojas ledus (ice). Tas gan nav tāds ledus, kāds ir atrodams slidotavās, bet salīdzinot ar citiem sniega veidiem, tas ir ļoti ciets un slidens. Tas īpaši nepatīk snovbordistiem, bet arī slēpotāji no tā parasti izvairās. Šāds sniegs ļoti bojā inventāru, bet snovbordistiem, kuri vēlas līdz izcilībai uzlabot savas manevrēšanas un līdzsvara spējas, arī ciets un slidens sniegs var būt noderīgs.

Šos piecus sniega veidus var iedalīt vēl sīkāk, jo šie veidu pārmainās pakāpeniski, bet kopumā var secināt, ka iesācējiem vislabāk izvēlēties nedaudz izbraukātu un sapresētu pūdera vaida sniegu, jo tas labi slīd un tajā nav vajadzīgs uzturēt lielu ātrumu, bet pieredzējušiem slēpotājiem un snovbordistiem vislabākais ir tikko uzsnidzis pūderis.