Slēpošanas veidi.

Lielākā daļa cilvēku ar vārdu slēpošana saprot tikai kalnu vai distanču slēpošanu, taču laika gaitā ir izveidojušies tik daudz un dažādu slēpošanas veidu, ka tikai retais var nosaukt kaut vai pusi no tiem. Ja vēlaties nodarboties ar slēpošanu, šos veidus tomēr ir derīgi zināt, kaut vai lai saprastu, kurš no slēpošanas veidiem šķiet vissaistošākais un vai slēpot vēlaties tikai hobija līmenī, vai profesionāli.

Slēpošanai ir ļoti sena vēsture, turklāt sākumā tas nebija ne sporta, ne brīvā laika pavadīšanas veids. Slēpes tika izmantotas lai pārvietotos sniegā un īpaši, lai ātrāk varētu tikt lejā pa sniegotām kalnu nogāzēm. Arī mūsdienās vēl dažviet slēpes tiek izmantotas, lai vienkārši pārvietotos, bet vairums mūsdienu slēpošanas veidu ir domāti sportam vai izklaidei.

Slēpošanu, tās sākotnējā formā, mūsdienās sauc par brīvo jeb pārgājienu slēpošanu. Mūsdienās, protams, tas vairāk tiek darīts izklaides pēc, bet no pirmsākumiem ir saglabājies tas, ka netiek veikta nekāda slēpošanas trases iekārtošana un pašam ir jāatrod izdevīgākie slēpošanas ceļi. Arī slēpes ir īpaši piemērotas dažādiem apstākļiem. Ļoti līdzīga ir arī ekstrēmā slēpošana, bet atšķirībā no brīvās slēpošanas tajā speciāli tiek meklēti izaicinājumi.

Mūsdienās vispopulārākais no slēpošanas veidiem ir kalnu slēpošana. Nosaukums jau pasaka priekšā, ka tā ir slēpošana lejā pa kalna nogāzi. Šis slēpošanas veids parasti tiek piedāvāts visos slēpošanas kūrortos. Galvenais, kas ir jāprot, nodarbojoties ar šo slēpošanas veidu, ir līdzsvara noturēšana, manevrēšana un ātruma kontrolēšana. Lai to varētu izdarīt ir nepieciešams iemācīties vairākus paņēmienus un pēc tam izveidot savu slēpošanas tehniku. Kalnu slēpošana ir piemērota, gan kā izklaides veids, gan kā sporta veids.

Otrs populārākais slēpošanas veids ir distanču slēpošana. Tā ir slēpošana pa garu distanci, kas bieži vien atrodas mežainā lauku apvidū, bet parasti trase ir labiekārtota. Šāds slēpošanas veids gan ir iespējams tikai vietās, kur ir pietiekoši biezs dabīgā sniega slānis. Distanču slēpošana ir vienkāršāka, kā kalnu slēpošana, jo nav tik liels ātrums un ir jāprot tikai ar slēpju un nūju palīdzību, virzīt sevi uz priekšu pa distanci. Distanču slēpošana, tāpat kā kalnu slēpošana var būt gan vienkāršs brīvā laika pavadīšanas veids, gan profesionāls sports. Kā hobijs, distanču slēpošana ir ļoti patīkama un aizraujoša, bet kā sporta veids, tā ir ļoti nogurdinoša un prasa labu fizisko sagatavotību.

Vēlāk no distanču un kalnu slēpošanas attīstījās brīvā stila slēpošana. Tas ir slēpošanas veids, kurā tiek izpildīti dažādi triki, piemēram, lēcieni gaisā, salto mešana un lēkšana uz dažādiem šķēršļiem. Šis veids ir ļoti sarežģīts un traumatisks, tāpēc ilgu laiku netika atzīts par profesionālu sporta veidu, taču tagad tas tiek pieskaitīts sporta disciplīnām. Galvenais uzsvars tiek likts uz triku sarežģītību, tehnisko izpildījumu un augstumu, kādā triki tiek veikti. Lai apgūtu šo slēpošanas veidu, vispirms ir jāapgūst gan kalnu, gan distanču slēpošana.

Vēl viens populārs slēpošanas veids ir lēkšana ar slēpēm. Tajā galvenais mērķis ir veikt pēc iespējas tālāku lēcienu no tramplīna, pēc tam, kad veikts nobrauciens ar slēpēm. Tas galvenokārt ir uztverams kā profesionāls sporta veids. Izklaides nolūkos to pārsvarā neviens nedara, tāpēc, ka tas ir ļoti bīstami, turklāt prasa ļoti nopietnu iepriekšēju sagatavošanos.
Aizraujoša ir arī ātrslēpošna. Tā ir slēpošana pa ļoti stāvu kalna nogāzi, ar mērķi sasniegt pēc iespējas lielāku slēpošanas ātrumu. Arī šis veids pārsvarā tiek izmantots tikai profesionālajā sportā. Tas savā ziņā ir līdzīgs parastajai kalnu slēpošanai, bet slēpošanas inventārs gan ir ļoti atšķirīgs.

Šie arī nav visi slēpošanas veidi. Tie ir tikai daži zināmākie, bet pastāv vēl daudzi citi, kā, piemēram, skijorings, telemak slēpošana, pārgājieni kalnos ar slēpēm u.c. Pie slēpošanas mūsdienās tiek pieskaitīti arī tādi slēpošanas veidi kā ūsdensslēpošna un rollerslēpošna, kas nemaz nav ziemas sporta veidi.