Kā iemācīties slēpot ar kalnu slēpēm?

Kalnu slēpošana noteikti ir viens no visinteresantākajiem un aizraujošākajiem ziemas sporta veidiem. Traukšanās lejā pa kalna nogāzi, vienlaikus izbaudot skaistus, sniegotus dabasskatus, sagādā prieku daudziem, tomēr, lai to droši varētu darīt, nesatraumējot sevi un citus, ir jābūt zināšanām par to, kā pareizi slēpot. Ja uz kalna dodaties pirmo reizi, jums varētu noderēt daži padomi.

Kāpjot uz slēpēm pirmo reizi mūžā, vislabāk būtu nolīgt personīgo slēpošanas instruktoru, kas ir profesionālis šajā jomā. Instruktors gan izskaidrotu teorētiski, visu, kas jāzina par slēpošanu, gan praktiski parādītu, kas kā jādara un novērtētu jūsu slēpošanas prasmes. Protams, slēpošana ar instruktoru var būt diezgan dārga, tomēr instruktora mācītais jums visticamāk paliks atmiņā uz visu mūžu. Ja tomēr negribat izmantot instruktora pakalpojumus, vai vienkārši gribat atsvaidzināt savas teorētiskās zināšanas varat sekot šiem padomiem. Noteikti gan jāņem vērā, ka sākumā jāizvēlas lēzeni kalni bez šķēršļiem, kas domāti iesācējiem.

Pirmā lieta, kas jāzina slēpojot ir pareiza stāja un kāju novietojums. Kājām ir jābūt mazliet ieliektām ceļgalos un potītēs. Ieliecoties ceļgalos pārāk daudz, var gadīties, ka slēpošanas zābaki spiedīs priekšstilbus, tāpēc nedrīkst pārspīlēt. Svarīgi ir arī noturēt līdzsvaru. Nedrīkst liekties par daudz uz priekšu vai atpakaļ.

Ļoti svarīgi ir arī zināt, kā kontrolēt slēpošanas ātrumu un kā apstāties. Galvenais ir pareizs slēpju novietojums. Slīdot lejā no kalna slēpēm ir jābūt novietotām V burta formā, kas nozīmē, ka priekšpusē to galiem jābūt gandrīz kopā, bet aizmugurē atstatus vienam no otra. Šāda pozīcija rada pretestību, slīdot lejā no kalna. Jo lielāka ir atstarpe starp slēpēm to aizmugurē, jo lēnāk jūs slīdēsiet no kalna. Tas ir arī veids kā apstāties – kad leņķis, ko veido slēpes būs pietiekoši plats, jūs pārstāsiet slīdēt uz priekšu.

Pēc tam ir jāiemācās veikt pagrieziena manevrus. Tos veicot patiesībā nav jāgriežas, izmantojot visu ķermeņa spēku. Tas nozīmē, ka nav jāloka ķermenis, bet gan vienkārši jāmaina uzsvars uz kājām. Liekot lielāku uzsvaru uz kreisās kājas, jūs griezīsieties uz labo pusi un otrādāk.

Jāprot ir arī pareizi krist un piecelties. Krišana parasti ir nekontrolēta un var gadīties nokrist ļoti nepatīkami un pat gūt dažādas traumas. Ja jūtat, ka notiks kritiens, centieties neliekties uz priekšu, lai netraumētu galvu. Vislabāk būtu nokrist uz dibena. Nevajag censties izstiept priekšā rokas, jo tās ir daudz vieglāk savainot. Parasti grūti ir piecelties pēc kritiena. Piecelšanos apgrūtina gan slēpes, kas slīd, gan slēpju zābaki, kas nofiksē potītes. Piecelties visvieglāk ir vispirms apsēžoties ar kājām priekšā un tad, pievelkot kājas sev klāt, nonākt tupus pozīcijā un pēc tam lēnām piecelties.

Viena no biežākajām kļūdām, ko pieļauj iesācēji ir skatīšanās uz savām slēpēm. Bieži vien jaunie slēpotāji ir tik ļoti koncentrējušies uz pareizu slēpošanas tehniku, ka skatiens visu laiku ir vērsts lejup. Protams, ir ļoti daudz ko jāatceras, lai slēpotu tehniski pareizi, bet svarīgāk tomēr ir redzēt, kas notiek jums priekšā, lai neietriektos pārējos slēpotājos vai kādos citos šķēršļos.

Kad teorētiski viss apgūts, vēl būtu ieteicams paskatīties videoklipus ar profesionāliem slēpotājiem. Tas palīdzēs saprast, kā viss apgūtais darbojas dzīvē un kā tas no malas izskatās. Vajag pavērot viņu stāju, slēpju novietojumu, kustības un slēpošanas tehniku kopumā.

Kad viss iepriekšminētais ir apgūts ir nepieciešamas tikai praktisks treniņš. Trenēšanās ir pati svarīgākā, jo tikai no teorijas neko iemācīties nevar. Ir jārēķinās, ka pirmajās reizēs no slēpošanas nekāds lielais prieks nebūs. Visticamāk sanāks vairākas reizes krist un celties, bet tikai tā var kaut ko iemācīties.