Kā izvēlēties piemērotu inventāru kalnu slēpošanai?

Veikalos ir pieejama ļoti plaša slēpošanas inventāra un apģērba izvēle, bet kā var zināt, kas no tā visa ir labākais un katram slēpotājam piemērotākais? Nepieredzējuši slēpotāji bieži vien paļaujas uz pārdevēja ieteikto, vai vienkārši izvēlas vizuāli pievilcīgāko inventāru, tomēr tas viss nav tik vienkārši. No slēpošanas inventāra būs atkarīgs ne tikai tas, kā izskatīsieties uz kalna, bet arī tas cik ērti jutīsieties un vai varēsiet pilnībā izbaudīt slēpošanu.

Ļoti svarīgi ir izvēlēties piemērotus slēpošanas zābakus. Ja izvēlēsieties nepareizos, tas var radīt ļoti lielas sāpes nospiedumu un nobrāzumu dēļ un tad slēpošana vairs nekādu prieku nesagādās. Pirms slēpošanas zābaku iegādes tos noteikti vajag pielaikot. Nevar paļauties tikai uz to, ka zināt savu apavu izmēru, jo slēpju zābaki, tāpat kā jebkuri citi apavi var būt atšķirīgas formas un platuma. Piemērot slēpošanas zābakus, noteikti jāvelk tās zeķes, kuras vilksiet uz kalna, jo arī zeķes biezums un materiāls var daudz ko mainīt. Pirms iegādājaties slēpošanas zābakus, noteikti piemēriet vairākus, lai zinātu, kuri ir viskomfortablākie.

Arī izvēloties zeķes slēpošanai ir jāņem vērā vairāki faktori. Kaut arī daudziem varētu šķist, ka zeķes ir tīrais sīkums, izvēloties nepareizās, tās tāpat kā slēpju zābaki var sagādāt īstas mocības. Pirmkārt, zeķēm jābūt piegulošām, lai kustoties, tās neslīdētu nost. Otrkārt, vajadzētu izvēlēties zeķes no dabīga materiāla, lai kājas nesvīstu un nebūtu auksti. Ja kājas svīdīs, radīsies noberzumi, kas slēpošanu padarīs ļoti nepatīkamu.

Vissarežģītāk parasti ir izvēlēties pašas slēpes, jo to izvēle ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, piemēram, slēpotāja vecuma, dzimuma, ķermeņa garuma, sniega veida, slēpošanas tehnikas, slēpošanas prasmēm utt. Vispirms ir jāizvēlas slēpju veids, atkarībā no to funkcionalitātes dažādos sniega veidos. Pamatā šīs slēpes atšķiras ar sašaurinājumu vidū – šaurākās slēpes paredzētas smagam sniegam, bet platākās pūdera veida sniegam. Ir arī universālās slēpes, kas paredzētas dažādiem apstākļiem. Ja esat iesācējs un nezināt, pa kādu sniegu slēposiet, izvēlieties universālās slēpes. Pēc tam ir jānosaka, cik garas slēpes iegādāties. Profesionāļi to nosaka pēc tā, cik strauji viņi vēlas veikt pagriezienus. Ar īsākām slēpēm, parasti ir vieglāk manevrēt, bet iesācējiem ieteicams izvēlēties slēpes, kas vertikālā stāvoklī sniedzas no zoda līdz galvas augšai. Arī pārējos parametrus, kā, piemēram, slēpju izliekumu, profesionāli slēpotāji izvēlas atkarībā no viņu slēpošanas tehnikas, bet iesācējiem, kuriem vēl sava tehnika nav izveidota šie parametri nav tik būtiski.

Izvēloties slēpošanas jaku un bikses, parasti vispirms tiek domāts par izskatu un izvēli nosaka modes aktualitātes un personīgā gaume, taču arī, izvēloties slēpošanas apģērbu, ir svarīgi domāt par komfortu. Pirmkārt, ir svarīgi, lai sniegs nenonāktu drēbju iekšpusē. Gan bikšu starām, gan jakas piedurknēm vajadzētu būt noslēgtām ar piegulošām gumijām. Otrkārt, lai bikses nekristu nost, aktīvi darbojoties, vajadzētu izvēlēties tādas, kurām ir lences. Papildus tam, protams, gan jakai, gan biksēm ir jābūt siltiem un komfortabliem.

Slēpojot noteikti vajadzētu izmantot arī ķiveri. Bieži vien tas netiek darīts, tomēr ķivere ir ļoti būtiska slēpošanas inventāra daļa. Tā var pasargāt slēpotāju no nopietnām galvas traumām un pat nāves. Izvēlēties pareizo ķiveri nav pārāk grūti. Ķiveru izmēri parasti ir norādīti pēc galvas apkārtmēra, bet vairums ķiveru tāpat ir regulējamas, tāpēc nav jāuztraucas, ka nopirksiet nepareizo. Ķiveres gan mēdz būt dažādu formu un var gadīties, ka tās spiež, tāpēc tomēr pirms iegādes būtu ieteicams to piemērīt, bet atrast piemērotu ķiveri noteikti ir vieglāk kā atrast piemērotus slēpošanas zābakus.

Vēl pie slēpošanas inventāra pieder dažādi aksesuāri, kā, piemēram, cimdi, slēpošanas brilles, cepure u.c. Arī izvēloties dažādus aksesuārus, galvenais ir atrast pareizo izmēru. Svarīgākais lai jūs justos ērti un jums būtu silti.

Ja ņemsiet vērā visus minētos ieteikumus, slēpošanai vajadzētu būt patīkamai un aizraujošai. Nevajag ļaut nepareizam slēpošanas inventāram vai apģērbam sabojāt visu slēpošanas pieredzi.

Kā iemācīties slēpot ar kalnu slēpēm?

Kalnu slēpošana noteikti ir viens no visinteresantākajiem un aizraujošākajiem ziemas sporta veidiem. Traukšanās lejā pa kalna nogāzi, vienlaikus izbaudot skaistus, sniegotus dabasskatus, sagādā prieku daudziem, tomēr, lai to droši varētu darīt, nesatraumējot sevi un citus, ir jābūt zināšanām par to, kā pareizi slēpot. Ja uz kalna dodaties pirmo reizi, jums varētu noderēt daži padomi.

Kāpjot uz slēpēm pirmo reizi mūžā, vislabāk būtu nolīgt personīgo slēpošanas instruktoru, kas ir profesionālis šajā jomā. Instruktors gan izskaidrotu teorētiski, visu, kas jāzina par slēpošanu, gan praktiski parādītu, kas kā jādara un novērtētu jūsu slēpošanas prasmes. Protams, slēpošana ar instruktoru var būt diezgan dārga, tomēr instruktora mācītais jums visticamāk paliks atmiņā uz visu mūžu. Ja tomēr negribat izmantot instruktora pakalpojumus, vai vienkārši gribat atsvaidzināt savas teorētiskās zināšanas varat sekot šiem padomiem. Noteikti gan jāņem vērā, ka sākumā jāizvēlas lēzeni kalni bez šķēršļiem, kas domāti iesācējiem.

Pirmā lieta, kas jāzina slēpojot ir pareiza stāja un kāju novietojums. Kājām ir jābūt mazliet ieliektām ceļgalos un potītēs. Ieliecoties ceļgalos pārāk daudz, var gadīties, ka slēpošanas zābaki spiedīs priekšstilbus, tāpēc nedrīkst pārspīlēt. Svarīgi ir arī noturēt līdzsvaru. Nedrīkst liekties par daudz uz priekšu vai atpakaļ.

Ļoti svarīgi ir arī zināt, kā kontrolēt slēpošanas ātrumu un kā apstāties. Galvenais ir pareizs slēpju novietojums. Slīdot lejā no kalna slēpēm ir jābūt novietotām V burta formā, kas nozīmē, ka priekšpusē to galiem jābūt gandrīz kopā, bet aizmugurē atstatus vienam no otra. Šāda pozīcija rada pretestību, slīdot lejā no kalna. Jo lielāka ir atstarpe starp slēpēm to aizmugurē, jo lēnāk jūs slīdēsiet no kalna. Tas ir arī veids kā apstāties – kad leņķis, ko veido slēpes būs pietiekoši plats, jūs pārstāsiet slīdēt uz priekšu.

Pēc tam ir jāiemācās veikt pagrieziena manevrus. Tos veicot patiesībā nav jāgriežas, izmantojot visu ķermeņa spēku. Tas nozīmē, ka nav jāloka ķermenis, bet gan vienkārši jāmaina uzsvars uz kājām. Liekot lielāku uzsvaru uz kreisās kājas, jūs griezīsieties uz labo pusi un otrādāk.

Jāprot ir arī pareizi krist un piecelties. Krišana parasti ir nekontrolēta un var gadīties nokrist ļoti nepatīkami un pat gūt dažādas traumas. Ja jūtat, ka notiks kritiens, centieties neliekties uz priekšu, lai netraumētu galvu. Vislabāk būtu nokrist uz dibena. Nevajag censties izstiept priekšā rokas, jo tās ir daudz vieglāk savainot. Parasti grūti ir piecelties pēc kritiena. Piecelšanos apgrūtina gan slēpes, kas slīd, gan slēpju zābaki, kas nofiksē potītes. Piecelties visvieglāk ir vispirms apsēžoties ar kājām priekšā un tad, pievelkot kājas sev klāt, nonākt tupus pozīcijā un pēc tam lēnām piecelties.

Viena no biežākajām kļūdām, ko pieļauj iesācēji ir skatīšanās uz savām slēpēm. Bieži vien jaunie slēpotāji ir tik ļoti koncentrējušies uz pareizu slēpošanas tehniku, ka skatiens visu laiku ir vērsts lejup. Protams, ir ļoti daudz ko jāatceras, lai slēpotu tehniski pareizi, bet svarīgāk tomēr ir redzēt, kas notiek jums priekšā, lai neietriektos pārējos slēpotājos vai kādos citos šķēršļos.

Kad teorētiski viss apgūts, vēl būtu ieteicams paskatīties videoklipus ar profesionāliem slēpotājiem. Tas palīdzēs saprast, kā viss apgūtais darbojas dzīvē un kā tas no malas izskatās. Vajag pavērot viņu stāju, slēpju novietojumu, kustības un slēpošanas tehniku kopumā.

Kad viss iepriekšminētais ir apgūts ir nepieciešamas tikai praktisks treniņš. Trenēšanās ir pati svarīgākā, jo tikai no teorijas neko iemācīties nevar. Ir jārēķinās, ka pirmajās reizēs no slēpošanas nekāds lielais prieks nebūs. Visticamāk sanāks vairākas reizes krist un celties, bet tikai tā var kaut ko iemācīties.