Padomi, kā uzlabot savas slēpošanas prasmes?

Slēpotājus, pēc viņu prasmēm varētu iedalīt trīs kategorijās – iesācēji, profesionāļi un tad vēl ir tādi, kas prot slēpot, bet dara to samērā viduvēji. Tieši šai pēdējai grupai būs domāti ieteikumi, kā uzlabot savas slēpošanas spējas, lai doma par došanos uz kalnu, nesāktu jūs garlaikot.

Vispirms vajag pavērot, kā slēpo profesionāļi. To var darīt, gan skatoties videoklipus, gan vērojot notiekošo uz kalu nogāzēm. Ja jums ir aptuveni izstrādāta sava slēpošanas tehnika, vērojot citu slēpotāju sniegumu, jums vajadzētu saprast, ko viņi dara citādāk un kāpēc viņiem sanāk labāk. Pēc tam jūs varat mēģināt atkārtot ko līdzīgu.

Arī trenēties vajadzētu kopā ar slēpotājiem, kuru slēpošanas prasmes ir labākas par jūsējām. Pat tad ja neatkārtosiet pilnīgi visu, ko dara pārējie slēpotāji, viņu sniegums, arī jums, neapzinoties, liks slēpot ātrāk un labāk. Ja visu laiku trenēsieties kopā ar slēpotājiem, kas ir jūsu prasmju līmenī vai zemāk, neko jaunu neiemācīsieties. Fons, kādā darbojaties, ļoti daudz ko spēj mainīt.

Pēc tam vajag izaicināt sevi. Viduvējo braucēju sniegums bieži vien aprobežojas ar vienkāršu nobraucienu pa vidēji stāvu kalnu, neveicot nekādus īpašus manevrus vai trikus. Savu robežu pārkāpšana ir labākais veids, kā attīstīt sevi un nonākt jaunā līmenī. Nevajag arī pārcensties, sākumā varat pamēģināt veikt nelielus palēcienus uz vietas, vai izbraukt trasi līklocī vai zigzagā.

Atcerieties, ka slēpošanas instruktori nav domāti tikai iesācējiem. Pat profesionāliem slēpotājiem, kas piedalās dažādās pasaules līmeņa sacensībās ir savi treneri. Vienmēr kaut ko var mācīties no jomas lietpratējiem. Tā var būt viena nodarbība vai pat vairāku dienu slēpošanas kursi, katrā ziņā no tā varat ļoti daudz iemācīties.

Labākais veids kā novērtēt pašam savas prasmes ir vērojot sevi no malas. Nofilmējiet sevi slēpojot un pēc tam noskatieties videoklipu. Tā jūs ļoti labi pamanīsiet savas kļūdas un varēsiet censties no tām izvairīties. Vislabāk ir filmēšanu atkārtot tik bieži, kamēr kļūdas vairs nepieļaujat. Tā dara arī daudzi profesionāli sportisti, tā, ka šī metode tiešām strādā.

Tā kā slēpošana daudziem ir pieejama tikai ziemas sezonā, lai vasaras laikā nepazaudētu savas prasmes, izmēģiniet kādu no slēpošanas alternatīvām, piemēram, skrituļslidas. Atrodiet kādu lejupejošu ceļu un ripojiet lejā, izmantojot to pašu principu, ko slēpojot. Protams, pastāv atšķirība starp slēpēm un skrituļslidām, bet tas ir labāk nekā vairākus mēnešus no vietas nedarīt neko.

Ja slēpošana vairs nesagādā prieku, varbūt ir laiks nomainīt slēpošanas inventāru. Ja slēpes ir nokalpojušas savu laiku un vairs neslīd tik labi kā agrāk, slēpošana fiziski būs daudz grūtāka un sagādās mazāk prieka. Arī manevrus veikt ar nodilušām slēpēm ir ļoti grūti, tāpēc pirms vainojat sevi un sākat domāt, ka jūsu slēpošanas prasmes nekad neuzlabosies, pamēģināt iznomāt citas slēpes. Ja vaina tiešām ir slēpošanas inventārā, tad būs īstais laiks iegādāties jaunu.

Un pats svarīgākais – ir jādara to, kas sagādā prieku. Ja triku taisīšana un lēkšana jums nepatīk, tas nav jādara tikai tāpēc, ka citi to prot. Jūs varat pilnveidot, piemēram, tikai savas balansēšanas un manevrēšanas prasmes. Attīstīties var arī vienā konkrētā nišā. Ne velti slēpošanai ir tik ļoti daudz veidu.

Ievērojot kaut vai dažus no šiem padomiem, jūsu slēpošanas prasmes var tikt ievērojami uzlabotas un jūs varat pietuvināties profesionālajiem slēpotājiem. Nevajag samierināties ar to, ko jau protat, jo slēpošana var sniegt daudz vairāk.