Kā iemācīties slēpot ar distanču slēpēm?

Pirms mācīties slēpot ar kalnu slēpēm, vispirms vajadzētu apgūt distanču slēpošanu. Tā ir vienkāršāka, jo slīdot, nav tik liels ātrums un ir daudz vieglāk noturēt līdzsvaru un veikt pagriezienus. Distanču slēpošana ir arī mazāk traumatiska un ļauj izbaudīt skaistu, sniegotu ziemas ainavu.

Distanču slēpošanai ir divas pamata tehnikas – klasiskā un slidsolis. Mācoties slēpot vajadzētu izmantot klasisko stilu, bet tiem, kas iepriekš ir mācījušies slidot vai braukt ar skrituļslidām, bieži vien vieglāk ir slēpot slidsolī. Pēc tam, kad abas slēpošanas tehnikas apgūtas, tās var arī kombinēt, atkarībā no tā, kura ir piemērotāka konkrētam trases posmam.

Slēpojot klasiskajā solī vajadzētu izmantot trases, kas ir gludi nolīdzinātas un ar iepriekš iebrauktām divām paralēlām sliedēm. Vispirms ir jānostājas šajās sliedēs, slēpēm atrodoties paralēli. Kājām ir jābūt nedaudz ieliektām gan ceļos, gan potītēs, bet mugurai ir jābūt taisnai. Nevajag censties liekties uz priekšu. Šāda poza palīdz noturēt līdzsvaru un vienmērīgi sadala slodzi uz ķermeņa.

Slēpošana klasiskajā solī mazliet atgādina parastu iešanu, tikai ar garākiem un slīdošākiem soļiem. Tāpat kā ejot, viena kāja pēc otras tiek liktas uz priekšu, pārceļot visu ķermeņa svaru, bet slēpju priekšpuse netiek atrauta no zemes. Rokās slēpojot ir nūjas, kas palīdz noturēt līdzsvaru un stumt sevi uz priekšu. Galvenais darbs ir jāveic kājām, nevis rokām, tāpēc pirms slēpošanas vajadzētu patrenēties tikt uz priekšu, neizmantojot nūjas vispār. Kājas un rokas jākustina vienotā ritmā, kam pēc kāda laika vajadzētu notikt automātiski. Šo slēpošanas tehniku iemācīties parasti ir diezgan vienkārši.

Slidsoli parasti izmanto profesionāli slēpotāji, jo tādā veidā ir iespējams daudz ātrāk kustēties uz priekšu, tomēr arī dažiem iesācējiem šī tehnika šķiet ērtāka. Slidsolim ir vajadzīgāka platāka trase, taču bez iepriekš ieslēpotām sliedēm. Arī slidsoļa slēpes ir mazliet atšķirīgas. Uzsākot slēpošanu ir nedaudz jāieliecas ceļos un potītēs, bet ķermeņa augšdaļai jābūt taisnai un atbrīvotai. Rokām jābūt ieliektām elkoņos un novietotām priekšpusē.

Arī slidsolī galveno darbu padara kājas, nevis rokas, tāpēc sākumā vajadzētu patrenēties bez nūjām, lai iemācītos pareizi kustināt kājas. Slēpes ir jānovieto V burta formā, kad slēpju priekšējie gali ir izplesti, bet aizmugurējie kopā. Šī tehnika ir ļoti līdzīga slidošanai – pārmaiņus ir jāliek slīdoši soļi, kas vērsti uz āru. Slēpojot pareizi, aiz jums vajadzētu rasties skujiņas formas nospiedumam.

Distanču slēpošanas trases parasti nav pilnīgi taisnas, tāpēc ir jāiemācās arī pareizi tikt augšā kalnā un slīdēt no kalna lejā. Kāpjot augšā kalnā slēpes ir jānovieto V burta formā, kad slēpju priekšējie gali ir izplesti, bet aizmugurējie kopā. Pēc tam pēdas iekšējā mala ir jāsagriež uz iekšpusi tā, lai slēpes iecirstos sniegā un neslīdētu atpakaļ. Tad ar lieliem soļiem jākāpj augšā, izmantojot nūjas atspērienam.

Slīdot lejā no kalna ir jāizmanto tā pati tehnika, kas kalnu slēpošanā, proti, kājas jāsaliek V burta formā, kad slēpju priekšējie gali ir kopā, bet aizmugurējie izplesti un kājas jāsaliec potītēs un ceļgalos. Nūjas ir jātur gar sāniem, tā lai tās nepieskartos zemei. Ja gribat no kalna slīdēt lejup lielā ātrumā, slēpes jānovieto paralēli vienu otrai.

Pirmajā slēpošanas reizē noteikti pāris reizes sanāks nokrist, tāpēc ir jāmāk arī pareizi piecelties no kritiena. Vislabāk tam ir izmantot nūjas. Vispirms nūjas jānovieto sev sānos, perpendikulāri zemei, bet slēpes jānovieto paralēli un jāpievelk sev klāt. Pēc tam jācenšas notupties tā, lai ceļgali pieskartos slēpēm un, un atbalstoties pret nūjām, jāuzvelk sevi augšā.

Šie tehniskie apraksti ar darbībām, kas jāveic varētu šķist diezgan sarežģīti un biedējoši, bet pati distanču slēpošana ir vienkārša. Jau pēc pāris noslēpotām stundām, visam vajadzētu notikt automātiski un jūsu ķermenis pats zinās, kā kustēties, lai slīdētu uz priekšu.